Uzbrucēji – spēles motoriski

Skatoties uz laukumā plūstošo bumbu, uzbrucējs ir tas, kurš mēģina to noturēt pie pretinieka vārts, kā dūzis, kurš nebaidās no vēja. Šeit nav vietas šaubām – tikai skriešana, sitieni, milzīgas dzeltenas spējas. Vienkāršs fakts: jebkurā sistēmā (4‑3‑3, 4‑4‑2 vai 3‑5‑2) uzbrucējs ir tas, kuram jāizņem balastu no saviem biedriem, jāuzvelk piespiedu spēks.

By the way, ja viņš neizdara pieredzamu triecienu, tas ir kā krākšķīgais skaļais kliedziens tukšā stadionā – visi dzird, bet nekas neizdodas. Skaitot statistiku, labi zinām, ka labākais uzbrucējs spēj iztīrīt vairākas vārtsistēmas vienā spēlē. Un tas ne vienpusi – viņam jābūt arī gudram, jāzina, kad pārspēlē pretinieku, kad jāizsūta vārti uz izsargu kā garas krēslas.

Here is the deal: ja tava komanda neizvēlas uzbrucēju, kurš spēj spēlēt kā divi spēlētāji, tas liekas kā pievienot smiltis tvertnes. Nevar būt tikai kravas automašīna, jābūt arī jaudai, kas spēj izdarīt pagriezienus uz pāri.

Primārs uzbrukums un spēcīgais spiediens

Atrisinājums – uzbrucētājs ir spiediens, kas neapturami dzenas pret pretinieku, kā vilnis pret krastu, bez pārliecības. Viena neizdevīga spiediena sekas, un pretinieks var pārņemt vadību. Tāpēc skaidrs: jābūt agresīvam, jābūt precīzam, jābūt ļaundari.

Aizsargi – komandas bruģis

Ja uzbrucēji ir uguns, tad aizsargi ir ugunsdzēšamais aparāts – ja tas izslēdz, viss sākas no jauna. Tie spēj ne tikai apturēt uzbrucējus, bet arī izveidot spēles virzienu, kā komandas kapteinis, kas dod signālus uz lauka visām pusēm. Nē, tas nav tikai “turēt bumbu blakus”. Viņi aktīvi iesaistās, pārvieto līdzsvaru, izveido bumberus, kā šauras ielas, kurus pretinieki nevar pārlauzt.

Look: izcils aizsargs ir kā dzelzs dāriens, kas tur pretinieku pie zemes, bet viņam jābūt kāsai. Viņam jābūt spējīgam lasīt uzbrukuma plūsmas, jāspēj izteikt spiedienu uz pretinieku, lai tas kļūtu par briesmu. Tieši tā – viņi veido “sintēzi” starp atpakaļgaitas treniņiem un priekšrokas pārmērīgiem piekritumiem.

Jebkurā gadījumā, ja tavs aizsargs jau ir izsmeltu, un viņa piespējas neslēpj neatkārtojamus kļūdu, tas ir brīdis, kad trenieris jau nezin, vai turpmākā taktika patiešām strādā.

Centra aizsardzība – spilgtās izvēles

Centra aizsardzības spēlētāji ir kā spīdoši sargsargi, kuri var uzlabot vai slēpt ikvienu pārspēlētāju. Ja viņi spēj pārspēt pretinieka spiedienu ar vienu rokas vilcienu, tad viņi spēj uzvarēt, kā spēcīgs vējiņš, kas slēpj krāsu.

Vārtsargi – pēdējais vārgs

Ja visi pārējie spēlētāji ir kā dūzi, tad vārtsargs ir kā dūzma, kas pabeidz stāstu. Viņa loma nav tikai “tvert bumbu”, bet arī vadīt spēli, izslēgt bīstamus pieejas ceļus, izdalīt komandas struktūru. Vieni viņi ir kā vārna, kas savieno spiedienu ar balta. Būt vārtsargam ir kā būt pārliecinātam, ka katrs vilnis, kas pielemj pretējā pusē, tiek noslērēts.

And here is why: vārtsargs spēj izveidot spēles ritmu, kas uzlabo visas pārējās pozīcijas – viņš ir tas pēdējais “pilnības” elements, kas ļauj komandai ne tikai turēt bumbu, bet arī gūt pārliecību uz katru soli.

Bet, un šeit ir pētījums – ja vārtsargs nespēj saglabāt mieru spiediena momentā, tas var radīt ķēdes reakcijas, kuras var likt visam laukam kriti. Tātad, svarīgākais ir praktizēt skaidrību, ātru reakciju un nebeidzamu treniņu darba. Sāk ar vienkāršu vingrinājumu, kur pārņem vārtsarga loma katram treniņam. Šeit iesākas patiesais spēles pārveidojums.

Galu galā, ja tu cenšies uzlabot savu komandas struktūru, apgādā katru pozīciju ar skaidriem uzdevumiem, bet ne aizmirsti, ka katram spēlētājam ir jābūt īpašajam “gāzes tvertnei”. Apskati savu komandu, izvērtē, vai uzbrucēji spēj uzsist, vai aizsargi aptur, vai vārtsargs glabā, un tad izveido konkrētu treniņu plānu, kurš novērš vājās vietas 30 dienās. https://footballpklv.com